Elena Gaja Vidéos
Dernière mise à jour
2024-05-19
Actualiser
Savi Lai 1908 1933 1945 1950 1951 1957 1961 1962 1963 1964 1970 1974 1976
Alfrēds Vinters nevienu dienu viņš nebija studējis mūziku kādā mācību iestādē. Šim apstāklim bija savas priekšrocības un savi trūkumi. Viņu netraucēja nekāds “akadēmisms”. No viņa mutes un akordeona vārdi un melodijas gāja tieši tautas ausī un sirdī. Bet viņa tehnika nebija izkopta, viņš pats neprata savas melodijas aranžēt orķestrim.” Dzīvības devēji lielajam šlāgeru komponistam bija no Mazsalacas puses nākušie kučieris Kārlis un viņa sieva Marija. Puika atskrējis 1908. gada 15. septembrī septiņos no rīta, un viņam doti divi vārdi - Alfreds Aleksandrs. Alfrēda Vintera vadībā 1933. gadā tika izveidota jauna deju kapela ‘’Jautrā kapele’’ un jau Lieldienās viņu dziesmas parādās “Bellaccord Electro” skaņuplatēs. Kapelas dziesmu repertuārā galvenokārt bija tieši Alfrēda Vintera komponētās dziesmas. Četrdesmit radošā darba gados komponists iedziedājis apmēram 60 dziesmas “Bellaccord Electro” skaņuplatēs, sarakstījis vairāk nekā 200 melodiju un dziesmu tekstu, kā arī radījis kompozīcijas akordeonam. A. Vinters ir pirmais vārdu autors, komponists, instrumentālists un dziedātājs vienlaicīgi. Viņa dziesmas "Trīs vītušas rozes (veltīta pirmajai sievai), "Gaujas laivinieks", "Neskumsti, meitenīt", “Draugs, nejautā”, “Ko sēro, draugs”, “Viltīgās acis”, “Svešumā”, “Dzintra” un citas skan arī šodien un joprojām ir populāras kā šlāgerdziesmas. Vinters ir pirmais mūziķis Latvijā, kurš vienpersoniski ir komponists, dzejnieks, instrumentālists un dziedātājs, aizsākot patlaban visai populāru “vienautorības” tradīciju, nekad nepretendēdams uz augstās mākslas troni. Šāds muzicēšanas veids pieļāva arī brīvu interpretāciju paša radītajām dziesmām, piemēram, nomainot vai variējot dziesmu tekstus. Apguvis akordeona spēli, Alfrēds dziesmas sacerēja tā pavadībā, un, tā kā notis viņš lāga nepazina, tad melodijas dziedāja priekšā savam vijolniekam Skadiņam, kurš tās pierakstīja. Skadiņš atmiņās raksta, ka 30. gadu vidū Vintera “Jautrā kapela” vingrinājusies Freda tēva dzīvoklī Termiņcietumā, un, kad dziesmas samēģinātas, uzreiz notikuši ieraksti. 1945. gadā Alfrēds Vinters aizbrauca uz Zviedriju. Tur viņš strādāja dzelzceļa stacijā, mazgāja traukus bāros un restorānos, kamēr ne tika iekārtota personīgā skaņu ierakstu studija – latviešu skaņuplašu uzņēmums „Melvaton”. Pamazām komponista dzīve atgriezās normālās sliedēs un viņš atkal varēja pievērsties savai mīļotajai mūzikai. Vinters atrod darbu kādā zviedru filmu un nošu uzņēmumā; meita saka, ka pensijā viņš aizgājis no vācu firmas Agfa filiāles, kur komponists bijis pastmeistars, jo perfekti zinājis vācu valodu. Lai nu kā, darbs bijis tik ienesīgs, lai Vinters varētu lūgt kredītu bankai un jau 1951. gadā izveidot pats savu skaņu plašu izdevniecību Melvaton. Vienlaikus 50. gadu sākumā Stokholmā atkal dzied “3 Vinteri” - šoreiz Edgars Dimiters, Filips Bergs un pats komponists. Viņu iedziedātais elegantais valsis “Sirds tik skumja” kļūst par vienu no pirmajiem Vintera apgāda Melvaton izdevumiem. Jaunie “3 Vinteri” no jauna iedzied arī dažu labu 30. gadu dziesmu, skaņuplatēs iemūžināts arī paša komponista solo vokālais sniegums, kurš jau izklausās daudz labāk nekā Bellacord laikos, Zviedrijā top arī jaunas dziesmas - kopskaitā apmēram 30. Cieša sadarbība Vinteram izveidojas ar zviedru pianista Arvīda Sundīna orķestri, kurš ieskaņo vairākus dziesmu pavadījumus. 1957. gadā Vinters kopā ar Stokholmas Daugavas Vanagu ansambli ieraksta arī vairākas populāras kara laiku melodijas. Latvijā Vinters pirmo reizi trimdas laikā ieradās 1960.gada augustā. Bet pēc citiem datiem Latvijā tika viesojies jau 1950., tad 1961., 1962., 1963., 1964., 1970., 1974. un 1975.gadā. Jau oktobrī Rīgā notika viņa koncerti kopā ar toreiz populāro dziedātāju Aino Bāliņu un Rīgas estrādes orķestri Egila Švarca vadībā. Šie koncerti vainagojās lieliem panākumiem. Precīzāk sakot tie notikuši 1960.gada 21.,22.,23. (divas reizes) un 24. oktobrī pēc skaita pieci. Orķestra pavadījumā izpildītas piecas Alfrēda Vintera dziesmas – “Trīs vītušas rozes”, “Rudzpuķu zieds”, “Par vēlu, draugs”, “Pasta balodis”, “Dziesmotā Rīga” -, un viens aranžējums “Smolandes meitenes”. Bija dziesmas, ko dziedāja atkārtoti. Klausītāju lielās atsauksmes dēļ notikuši seši papildkoncerti. Koncerta programmā izskanējusi R. Paula izpildījumā simfoniskā džeza svīta. Vēlāk ar koncertiem Latvijā nav uzstājies. Alfrēda Vintera mūžs noslēdzās Zviedrijā 1976. gada 23. oktobrī.
Antonín Dvořák Mutter Primožič Kobal Letonja Novak Matsui Sandi Gertler Krpan Udovič Gaja Krenn Alenka Zupan Firšt Brems Bos Kern Horvat Križaj Stojanović 1880 2018 2020
NEW NEW 2020!!! AMAZING NEW LULLABY by Pergolesi, sung by magical Ernestina. Do not miss it: (http•••) NEW in 2020: O Lux Beata Trinidas - Hymn from Heaven: (http•••) You can connect with maestro Nejc Bečan via (http•••) You can find there his amazing compositions, arrangements and other content. Songs My Mother Taught Me" (Czech: Když mne stará matka zpívat učívala; German: Als die alte Mutter sang) is a song for voice and piano written in 1880 by Antonín Dvořák. It is the fourth of seven songs from his cycle Gypsy Songs (Czech: Cigánské melodie), B. 104, Op. 55. The Gypsy Songs are set to poems by Adolf Heyduk in both Czech and German. This song, in particular, has achieved widespread fame. The song has been recorded by a number of well-known singers. Gimnazija Kranj Symphony Orchestra (Last Journey Home Christmas Concert 2018) Conductor: maestro Nejc Bečan Solo soprano: Ernestina Jošt Chorus master: Erik Šmid Arrangement: mag. Jaka Pucihar English translation: Tog Hoath Dedicated to our amazing friend and devoted English, German, French, Spanish translator Tog Hoath. GIMNAZIJA KRANJ SYMPHONY ORCHESTRA FLAVTE / FLUTES: Aleksandra Pleterski, Katjuša Rupnik, Julija Ana Irgl, Karin Primožič, Ajda Kajdiž, Vito Krajnik, Ana Bergant, Brina Robinik Kobal, Neža Čadež; OBOE: Aris Vehovec, Neža Podbršček; KLARINETI / CLARINETS: Martina Strasser, Samanta Škorja, Peter Letonja, Aiden Franko, Jaka Bodlaj, Hana Grobovšek, Klara Polajnar; FAGOTA / BASSOONS: Jure Mesec, Stanko Koren; SAKSOFONI / SAXOPHONES: Primož Lah, Tine Bohinc, Zaž Hozjan, Gal Grobovšek; ROGOVI / FRENCH HORNS: Mihajlo Bulajić, Tadej Kopitar, Marko Pirc, Timea Erdei; TROBENTE / TRUMPETS: Aleš Klančar, Lenart Zih, Marko Novak, Tim Kovačič; POZAVNE / TROMBONES: Domen Gantar, Žan Škrjanec, Nejc Kurbos, Klemen Osterman; EVFONIJ / EUPHONIUM: Jakob Istenič; TUBA: Tilen Oblak; TOLKALA / PERCUSSION: Vid Ušeničnik, Dan Ažman, Miha Ogris, Jan Dolenc; HARFA / HARP: Urška Rihtaršič; KLAVIR / PIANO: Pia Potnik, Liza Rozman; PRVE VIOLINE / 1st VIOLINS: Matjaž Bogataj, Kana Matsui, Peter Jud, Oskar Longyka, Ajda Porenta, Eva Dukarič, Sandi Baitokova, Neža Capuder, Mojca Jerman, Tina Blaznik, Aleksander Rogina, Leja Meglič, Ana Poklukar, Lara Bogataj, Lana Grbič; DRUGE VIOLINE / 2nd VIOLINS: Veronica Radigna, Ana Sešek, Vera Magdevska, Monika Šolman, Laura Bartelj, Nadine Gertler, Nikola Semic, Tonka Pogačnik Pirnat, Ana Krpan, Nina Pečar, Klara Gruden, Taja Starčič Križnar, Laura Ana Oman, Katja Kadivec, Tajda Kadivec, Tara Tofaj; VIOLE / VIOLAS: Špela Pirnat, Luka Dukarić, Anuša Plesničar, Petar Njegovan, Hana Lavrinc, Maja Zupin, Tilen Udovič, Gaja Ana Zvonar, Anastazija Krenn, Žiga Lonec, Martin Kokošinek, Maruša Lučič Bolka; VIOLONČELA / CELLOS: Maruša Bogataj, Sebastian Bertoncelj, Tamara Gombač, Alenka Piotrowicz, Vita Peterlin, Katarina Kozjek, Ema Kobal, Nika Vremšak, Arslan Hamidulin, Jona Levar, Hana Ekar Grlj, Ana Zupan; KONTRABASI / DOUBLE BASSES: Miha Firšt, Joana González Subirà, Arthur Piotrowicz, Rok Hozjan, Luka Brodarič, Matjaž Zorko, Karim Zajec. BASS GUITAR: Nadej Rešek; GUITARS: Jan Meglič, Jaka Florjančič, Luka Štibelj GIMNAZIJA KRANJ GIRLS CHOIR Tinkara Roblek, Lara Juvan, Živa Zupan, Anara Nemanič, Lea Ažbe, Brina Nemanič, Taja Bremšak, Katja Bogataj, Julija Pevec, Ana Bošković, Laura Caserman, Katarina Sekne, Katarina Korbar, Janja Jesenko, Živa Zupan, Neja Mavrič, Ana Remic, Katja Potočnik, Tinkara Torkar, Kim Klančar, Lucija Brina Arvaj, Ana Krek, Eva Kern, Evelina Stare, Marija Pogačnik, Ana Žerovnik, Tina Urh, Anja Horvat, Kristina Čop, Ema Soklič, Ema Ažbe, Ela Štirn, Manca Peternel, Ema Jelenc, Tea Aljaž, Maja Pogačnik, Ana Bertoncelj. GIMNAZIJA KRANJ MIXED CHOIR Nina Cankar, Ana Šmid, Katarina Klenovšek, Aljaž Kirar, Nejc Urh, Vita Adelina Herak Hadaš, Ana Eržen, Tina Nunar, Ula Simonič, Martin Grašič, Tara Tofaj, Ivana Lazarič, Ana Gmajner, Tia Biščevič, Urban Erzar Frantar, Gaja Šegula, Lana Šumi, Luna Rozman, Manca Gostan Zevnik, Ana Čop, Žan Žnidar, Matej Naglič, Andraž Rakovec, Marko Zupan, Kaja Križaj, Andrej Svoljšak, Gaja Nemanič, Ajda Debelak, Tevž Sitar, Aiden Jurij Franko, Erazem Pivk, Hana Pristavec, Janina Gašperlin, Anita Hudobivnik, Tjaša Ribnikar, Meta Logar, Lovro Krišelj, Jedrt Mikelj. BALANCE ENGINEER: Aleks Pirkmajer MASTERING Iztok Zupan IT Consulting B0lko's IT consulting and development (LINUX administration, yum repos management) TECHNICAL CREW Matija Ječnik, Vid Košiček, Jaka Ušeničnik, Jernej Zatler, Miha Lipovec, Domen Sajovic, Jurij Samykin, Andraž Stariha, Lan Jenčič, Tilen Stranjnar CAMERAS Juš Egart, Luka Stojanović, Nejc Soklič, Luka Šarec, Aljaž Lavtižar, Juš Hrastnik, Gal Nagode, Marjan Cerar, Jerneja Rotar vodji produkcije / production managers: Dan Ažman, Gal Nagode asistent režiserja / assistant director: Juš Hrastnik režiser / concert and broadcast director: Primož Zevnik •••@•••
Belletti Antico Campanari 1939
“Gajà e i sò bunbón” - canzone popolare (anno 1939) musica di Venuto Airoldi (Vénuto), parole di Giuseppe Belletti (Casinón) “Gajà e i sò bunbón” (Galliate e il suo dolce), famoso brano della tradizione carnevalesca cittadina, è dedicato al tipico dolce della città, il celebre gramolino ("gramulîn da Gajà"). Il brano, la cui particolarità è quella di dividersi seguendo i tempi di marcia e mazurca, viene eseguito dal sottoscritto alle "campanine". Quest'ultimo è l'antico strumento di tradizione bergamasca con il quale i campanari si esercitano a suonare le melodie da eseguire successivamente sui campanili con la rudimentale tastiera in legno. Di seguito riportato il link per acoltare la versione cantata dal Gruppo Folkloristico "Manghîn e Manghîna" di Galliate: (http•••) (si selezioni in seguito "Audio", "Gajà spitascia I" e si scelga il brano in questione) Annotazioni: - un sentito ringraziamento ad Andrea.
ou
- chronologie: Artistes lyriques (Europe).
- Index (par ordre alphabétique): G...